Ja vēlaties tikt kristīts vai iesvētīts, vai gribat pievest kristībām savus bērnus, vai arī tiekat aicināti kristībās par krustvecākiem, vai vēlaties slēgt laulību baznīcā, tad aicinām iepazīties ar kārtību, kāda pastāv mūsu Baznīcā šo svētdarbību saņemšanai.

Kristības

Vest savus bērnus pie kristības ir kristīgu vecāku pienākums Luteriskajā Baznīcā. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jāpieder draudzei (jābūt kādas konkrētas draudzes locekļiem).
Ja vecāki nav kristīti un iesvētīti, bet vēlas kristīt bērnu, vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss, pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie var saņemt kristību un/vai iesvētību un var tikt uzņemti draudzē.
Ja esi jau pieaudzis un vēlies tikt kristīts, to vari darīt arī bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju turpmākajā kristīgajā dzīvē. [lelb.lv]

Iesvētības

Ar kristībām kristījamais tiek uzņemts par Kristus Baznīcas locekli. Ar iesvētībām iepriekš kristītais tiek pielaists pie Svētā Vakarēdiena. Tikai iesvētītiem Baznīcas locekļiem ir tiesības tikt pieaicinātiem par krustvecākiem kristībās.

Kas nepieciešams, lai tiktu kristīts un tiktu iesvētīts?
Uzziniet par nākošo iesvētes mācības kursu tuvākajā luterāņu baznīcā un piesakieties to apmeklēt. Kursa apmeklēšana paredz arī regulāri piedalīties draudzes dievkalpojumos. Pēc iesvētes kursa pabeigšanas, dievkalpojumu apmeklēšanas un iepazīšanās ar draudzes dzīvi, jums būs pārrunas ar draudzes mācītāju. Pie kristībām un iesvētībām kandidāti tiks pieņemti, ja būs apguvuši iesvētes kursā paredzēto un spēs apliecināt, ka viņu pārliecība un nodoms ir dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, kā to māca Baznīca.
Vēlos saņemt kristības, bet kādēļ tiek runāts arī par iesvētībām?
Laikos, kad gandrīz visi tika kristīti bērnībā, pieaugušo kristības notika reti, un tādēļ, runājot par kristībām, parasti tika domātas bērnu kristības. Šādos gadījumos vecāki un krustvecāki sola bērnu kristīgi audzināt, lai, bērnam pieaugot, viņš varētu savu ticību iesvētībās apliecināt personīgi. Saņemot kristību vēlākos gados, kristījamais pats apliecina savu ticību, sola dzīvot kristīga cilvēka dzīvi, tādēļ parasti tajā pašā dievkalpojumā šādi kristījāmie tiek arī iesvētīti.
Esmu cienījamos gados, bet neesmu kristīts/iesvētīts? Vai arī uz mani attiecas tādas pašas prasības kā uz gados jaunākiem ļaudīm?
Šodienas situācijā Latvijā ir parasts, kad iesvētes kursu apmeklē arī vecāka gadagājuma cilvēki. Nav neparasts, ja kopā ar mazmeitiņu kristību saņem arī vecmāmiņa. Dažāda gadagājuma ļaudis iesvētes grupās ir parasta prakse.
Cik ilgs ir tipisks iesvētes mācības kurss?
Iesvētes mācības kursu pēc LELB apstiprinātām prasībām vada draudžu mācītāji. Mācītāji arī organizē šo kursu, lai spētu minētās prasības izpildīt. Iesvētes kursa ilgums visbiežāk ir aptuveni trīs mēneši.
Vai pēc kristībām un iesvētībām man būs jāpieder draudzei, kurā kristījos, iesvētījos?
Jā, pēc kristībām, iesvētībām kandidāts būs arī uzņemts par draudzes locekli draudzē, kurā saņēma kristību un/vai iesvētību. Kristības un iesvētības prasa solījumu dzīvot kristīgu dzīvi, kas ietver līdzdalību draudzes dzīvē. Dodoties dzīvot uz citu vietu, draudzes locekļi pāriet uz draudzi, kura viņiem ir pieejama. [lelb.lv]

Garkalnes evaņģēliski luteriskā baznīca